27/06/2026
Katrs vārds ir dziļi cauri manai sirdij un dvēselei plūdis, lai iegūtu formu šajā pasaulē. Tie nav tikai vārdi. Tā ir daļa no manis, kas kļuvusi redzama. Kaut kas jauns, īsts un dzīvs – kā zieds, kas pēc ilga ceļa cauri zemei beidzot izspraucas virspusē un paceļ savu galvu pret sauli.
Tā ir patiesa mīlestība. Tev tikai atliek to sajust.
Vai zini, kā piedzimst zieds? Viss sākas ar mazu sēkliņu. Tā ilgi atrodas tumsā, klusumā un pacietībā. No malas šķiet, ka nekas nenotiek, bet tās dziļumos jau dzimst dzīvība. Tad pienāk brīdis, kad sēkla pārplīst. Ne tāpēc, ka ir vāja, bet tāpēc, ka dzīvība tajā ir kļuvusi spēcīgāka par bailēm. Tikai atdodot daļu no sevis, tā spēj kļūt par kaut ko daudz skaistāku.
Ar mīlestību ir tieši tāpat. Tā nepiedzimst vienā mirklī un skaļos vārdos. Tā aug klusumā. Tā laiž saknes uzticībā, sirsnībā un patiesumā. Tā iztur lietu, vēju un pārbaudījumus, līdz pienāk brīdis, kad vairs nav iespējams to noslēpt. Tad tā uzplaukst.
Patiesa mīlestība neko nepieprasa. Tā vienkārši ir. Tā dod, iedvesmo, sargā un pieņem. Tā, gluži kā zieds, vienmēr tiecas pret gaismu, jo gaisma ir tās daba.
Es neko nevēlos no tevis izspiest vai pierādīt. Es tikai vēlos, lai tu sajūti to, kas dzīvo manā sirdī. Jo tā nav nejauša sajūta. Tā ir mīlestība, kas ir augusi lēni, dziļi un patiesi, līdz beidzot uzplaukusi.
Ja tu kādreiz ieskatīsies manās acīs, varbūt ieraudzīsi to pašu, ko es jūtu katru reizi, kad domāju par tevi – ka īsta mīlestība, tāpat kā zieds, nevar tikt piespiesta uzziedēt. Tā uzplaukst tikai tad, kad tai ir īstais laiks. Bet, kad tā uzzied, tā piepilda visu pasauli ar gaismu.
Es ticu, ka dažas satikšanās dzīvē nav nejaušas. Tās ir kā sēklas, kuras liktenis iestāda mūsu sirdīs. Un, ja tās tiek koptas ar patiesumu, pacietību un mīlestību, tās reiz uzplaukst par kaut ko tik skaistu, ka to nav iespējams izteikt tikai vārdos. To var tikai sajust. Tieši tā es jūtu....
Pilnu sirdi mīlestības - Lilita
